Latvija
Populārākie iemesli, ko Latvijas debitori min sarunā ar inkaso speciālistiem:

Nr.	Juridiskas personas	Fiziskas personas
1	Mums pašiem nemaksā partneri, pircēji vai arī maksā ar lielu kavēšanos.	Nav darba.
2	Kontus bloķējusi nodokļu inspekcija, banka, līzinga kompānija utt.	Nav naudas, īpašuma, mantas.
3	Maksātnespēja de facto vai de jure.	Paša parādnieka vai kāda viņa tuvinieka slimība.
4	Neveicas ar noietu, precei patlaban ir nekonkurētspējīga cena.	Tādus dokumentus redzu pirmo reizi, nevienam neko neesmu parādā.
5	Kompānija izdzīvo, pateicoties nelieliem pasūtījumiem, no darbiniekiem palicis tikai direktors „ar mobilo telefonu”.	Es taču atteicos no pakalpojuma saņemšanas. Uz kāda pamata es saņemu rēķinu, un kāpēc ir aprēķināti soda procenti?
6	Plānojām saņemt kredītu, taču banka atteica.	Tiklīdz dzīve kļūs labāka, samaksāšu, taču prognožu nav.
7	Mēs neesam saņēmuši rēķinu.
8	Kompānijas šefa patlaban nav birojā.

Komentējot tabulu, Gaļina Seržante, holdinga IGK AG izpilddirektore un uzņēmuma Balt Risk valdes locekle, uzsvēra: „Patlaban, protams, ļoti populāri ir atsaukties uz krīzi un attiecīgi arī uz nemaksāšanu. Tādas frāzes pastāvīgi dzirdam no firmām–parādniekiem gan Latvijā, gan citās valstīs. Mūsu pieredze liecina, ka no visām kompānijām, kas piesauc smago ekonomisko situāciju, 70-80% saka taisnību.
Nav teikts, ka dažādu iemeslu izgudrošana norāda uz to, ka debitors rezultātā parādu nesamaksās. Bieži vien firmas cenšas elementāri novilcināt laiku, lai atrisinātu pašreizējās finansiālās grūtības, tostarp arī akūto apgrozījuma līdzekļu deficītu. Nevēloties krist kaunā, firma atsaucas uz šķietami attaisnojošiem iemesliem (nav saņemts rēķins, grāmatvedis ir atvaļinājumā, šefs devies komandējumā utt.).
Runājot par privātpersonām, jāteic, ka izplatīta ir situācija, kad cilvēks ir nolēmis atteikties no interneta provaidera vai telefona operatora pakalpojumu saņemšanas, taču informējis par to tikai mutiski, nevis noformējis oficiālu dokumentu. Un tad brīnās, ka viņam iekrājies parāds.”

NVS valstis (galvenokārt Krievija un Ukraina)
Populārākie argumenti, kurus kā attaisnojošu iemeslu izmanto firmas–debitori šajās valstīs:

1. Beidzies valūtas darījumu pases derīguma termiņš.
2. Liela valūtas kursa atšķirība preces iegādes un maksāšanas brīdī, tāpēc gaida valūtas kursa krišanos.
3. Bilancē parāda nav.
4. Mēs preci neesam saņēmuši, ar kreditora preci strādājam tikai ar starpniekiem.
5. Gaidām vēlēšanas un turpmāko politisko virzienu valstī.

„Atšķirībā no Latvijas Krievijas un Ukrainas uzņēmumiem, veicot eksporta–importa operācijas, ir jānoformē valūtas darījuma pase. Ja beidzies tās derīguma termiņš, bet kreditors maksājumu nav saņēmis, segt parādu tiešā veidā ir ļoti problemātiski. Bieži vien mums vienkāršāk ir saņemt no parādnieka summu rubļos un tad samaksāt kreditoram valūtā. Ar parādniekiem no Āzijas valstīm ir vēl sarežģītāk, jo to likumdošana prasa vispirms konvertēt valūtu, kuru var gaidīt mēnešiem un pat gadiem ilgi.
Daudzi Krievijas un Ukrainas uzņēmumi atsakās operatīvi dzēst parādu krasā valūtas kursa svārstību periodā (skat. 2. punktu augstāk). Situāciju Krievijā un Ukrainā sarežģī arī pastāvīga dažādu shēmu izmantošana, kad preces saņēmējs ir viena kompānija, bet maksātājs – cita (iemeslu reitinga 4. punkts). Ļoti daudzos gadījumos šī „cita” ir ārzonas firma, bet piedzīt parādu no ārzonas ir gatavās galvassāpes,” pastāstīja G.Seržante.

Holdinga IGK AG izpilddirektore un uzņēmuma Balt Risk valdes locekle uzsvēra: „Mūsu prakse liecina, ka parādnieks ķeras pie kreatīviem līdzekļiem un izgudro atrunas tajos gadījumos, kad parāda atmaksas noregulēšanas jautājums vairs nav tikai kreditora un debitora divpusēja lieta. Tajā ir iesaistījusies trešā persona, kurai kaut kas ir jāatbild un kura neliksies mierā, līdz būs gūta skaidrība par parāda atmaksu.”

Reālu Balt Risk un IGK AG speciālistu sarunu ar parādniekiem piemēri (bez komentāriem)

Kārtējais zvans kompānijai–debitoram (D.).
D.: „Bilancē parādu nevaram atrast.”
Balt Risk/IGK: „Mēs taču jums pa faksu jau vairākas reizes esam nosūtījuši mūsu vēstuli ar dokumentiem.”
D.: „Neesam saņēmuši. Nosūtiet vēlreiz.”
Balt Risk/IGK: „Nosūtījām. Vai tagad saņēmāt?”
D.: „Nezinām. Faksa aparāts ir šefa kabinetā, bet kabinets ir aizslēgts. Šefs no atvaļinājuma atgriezīsies pēc mēneša.”

Kārtējais zvans debitoram, lai vienotos par termiņiem, kādos tiks samaksāts par saņemto preci (iekārtas rezerves daļām).
D.: „Mēs nemaksāsim. Kāpēc? Direktors teica, ka mums šī prece patlaban nav vajadzīga.”
Balt Risk/IGK: „Bet jūs taču preci saņēmāt pirms 6 mēnešiem. Jūs to bijāt pasūtījuši, un par to bija jānorēķinās pirms 5 mēnešiem.”
D.: „Nu un tad? Tagad mums tā nav vajadzīga.”
Balt Risk/IGK: „Vai varat atdot preci kreditoram?”
D.: „Nē. Tā ir mūsu prece. Kāpēc mums tā jāatdod? Ja nu mums to ievajagas?”
Balt Risk/IGK: „Tad jums par preci jāsamaksā.”
D.: „Nē. Direktors teica – nemaksāsim. Mums taču prece pašlaik nav vajadzīga.”
Balt Risk/IGK: „Un kad jums tā būs vajadzīga?”
D.: „To nezina neviens. Pat direktors ne.”

Par kompāniju Balt Risk (www.balt-risk.lv)
Kompānija Balt Risk sniedz pilnu kredītmenedžmenta pakalpojumu spektru, koncentrējoties uz debitoru parādu profilaksi un piedziņu. Dibināta 1999. gadā, šajā laikā kļuvusi par galveno eksperti kredītmenedžmenta jomā. Galvenie Balt Risk produkti un pakalpojumi: Nemaksātāju reģistrs, kurš darbojas tiešsaistes režīmā, pirmstiesas un tiesas debitoru parādu piedziņa, negatīvās informācijas par darījuma partneriem un klientiem automātiskais monitorings. Reģistra nemaksātāju datubāze ir viena no lielākajiem kredītinformācijas avotiem Latvijas tirgū, tajā ir dati par gandrīz 300 tūkstošiem uzņēmumu un privātpersonu, bet pieprasījumu skaits, ko veikuši tās lietotāji, ir vairāk nekā sešpadsmit miljoni. Balt Risk ietilpst kompāniju grupā IGK Group.

Par holdingu IGK (www.igk-group.com)
Holdinga IGK AG (Vācija) meitasuzņēmumi darbojas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Ukrainā un Krievijā (Maskavā, Tambovā, Samarā un Ņižnijnovgorodā). Pateicoties globālam starptautiskajam partneru tīklam, kas apvieno 146 partnerus 183 valstīs, holdings savus pakalpojumus sniedz visā pasaulē. IGK zīmols ir labi sevi parādījis Rietumeiropas, Āzijas, ASV valstu tirgos, savukārt Baltijā un bijušās NVS valstīs tas ir pazīstams no 1992. gada. Šajā periodā ir uzkrāta milzīga pieredze un izstrādāta sava tehnoloģija kredītrisku vadības jomā, uzņēmumu kredītspējas un maksātspējas novērtēšanā, debitoru parādu piedziņā. Holdinga uzņēmumu pakalpojumu portfelis ietver kredītmenedžmenta klasisku instrumentu komplektu, kurš ļauj uzņēmumiem minimizēt riskus un izvairīties no neplānotiem zaudējumiem, – kredītu-finanšu atskaites par darījumu partneriem (pircējiem, piegādātājiem, konkurentiem), debitoru parādu piedziņa, nemaksāšanas risku apdrošināšana, reitinga atskaišu sagatavošana izstrāde uzņēmumiem, mārketinga pakalpojumi. Holdings pastāvīgi sadarbojas ar tādiem lieliem pasaules nemaksāšanas risku apdrošinātājiem kā Hermes, Atradius, Ducroire.

http://blogi.nozare.lv/galinaserzante/2010/06/17/vispopularakas-paradnieku-atrunas/